sestdiena, 2011. gada 19. februāris

Viss pie vietas

Pirmkārt lūdzu virsrakstu nejaukt ar "Viss pie vienas vietas".
Tikko apskatījos dāvanu, kuru draugi man sagādājuši. Nu ģeniāli, vienkārši ģeniāli. Par izdomu jums pienākas daudz daudz cepumu " />. Pie viena paspēju atdot vēl daļu no dāvanām. Šķiet personai, kas saņēma patika...cerams...
Beidzot ir prom mans mazais besītis, kas bija uznācis visādu sīku problēmu dēļ. Izrādās daudz nevajadzēja, lai to aizdzītu tā ka viss ir bumbās (arī spēks). Pie viena klāt arī apziņa, ka visi mainās, daži uz labo, daži uz kreiso ne tik labo pusi.
Ja jau ne visai loģiski esmu sācis rakstīt, tad tā arī jāturpina.
Nesen te bija malšanās kā vajadzētu saukt krējuma izstrādājumus. Visādi varianti bija - pakrējums, krēmeklis, taupkrējums, puskrējums. Nu vārdu sakot kā saukt to, kas nav tīrs krējums, bet ir ar kaut kādu piemaisījumu. Un tad man uzreiz radās pamatots jautājums. Man ir suns, gandrīz labradors. Gandrīz tāpēc, ka viņam ir kaut kāds piemaisījums no citas sugas. Tātad labradora izstrādājums. Bet... tā kā tagad tos nosaukumus tur pētija, tad man arī jādomā vai mans suns ir palabradors, labradeklis, tauplabradors vai puslabradors. Man pašam gan tas labradeklis labi pie sirds iet. Kā jums?
Un jā, ja man nesāpētu mugura - dzīve būtu vienkārši super un uz jautājumu kā iet es ar varētu atbildēt:"baigi labi, tiešām, baigi labi!" Pagaidām gan jāiztiek vienkārši ar:"labi". Bet nu, visu jau nevar gribēt. Visādā ziņā ja piepildīsies dažas norunas un daži īstermiņa plāni, tad jau būs ok.
Pagaidām visu labu. Jādodas izgaršot dāvanu.