Ziniet? Piektdienas parasti ir labas dienas. iepriekšējā nebija izņēmums. Bijām uzaicināti uz tradicionālām turku vakariņām. Viss bija ellīgi pārpildīts ar garšvielām un sasodīti garšīgs. Piemēram kebabs ar pildītiem baklažāniem, Turku pica (izrunājās Lahmadžun). Arī muguras tikai pa skaisto apstrādātas. Cipa ieliek burkā uguni, izrauj ārā un burku liek uz muguras. Ādu nenormāli iesūc iekšā. Patīkama procedūra. Brits teica, ka pēc tam juties kā no jauna piedzimis.
Ja jau par ēšanu aizrunājos, tad jāsaka, ka tukri ir kā traki uz kolu. Tāda sajūta, ka tas ir viņu nacionālais dzēriens. Nu nezinu kā viņu kuņģi to panes. man kola, maigi sakot, ļoti nepatīk.
Protams, ar vakariņām vakars nebeidzās. Aizbraucām apciemot vienu dikti labu iluzionistu, kas ir mūsu šefa labs draugs. Uzzināju pāris interesantas lietas. Pirmkārt, tos garos balonus es piepūst nespēju. Otrkārt, britam ir krūšturis (vismaz iluzionists to izvilka no viņa kreklapakšas. Treškārt, mani kapitāli iznesa cauri un man nav ne jausmas kā, tādēļ sīkāk nekomentēšu. "Loti ceru, ka sastapsimies ar viņu ne reizi vien.
Sestdien un svētdien briti bija Mersinā, kur ir pludmale. Es naudas taupīšanas nolūkos nebraucu. Aizbraukšu septembra sākumā. Šīs 2 dienas izmantoju guļot. Nu vismaz vairāk vai mazāk.
Arī pirmdiena ar neko īpašu neizcēlās. Vienīgais, ka mums bija brīvdiena sakarā ar turku nacionālajiem svētkiem. Vakarā gan neizpalika turku valodas stunda, kur aizvien skaudrāk apjautu, ka man pielec labāk kā citiem. Pēc turku valodas stundas aizgājām ar vietējo alternatīvo bariņu pasēdēt kafejnīcā. Nu super cilvēki, un labu mūziku klausās. Ar šiem kontaktus toč uzturēšu.
Nakts nagla - Klēras citāts:"Ben, did you shit in fridge?" Pārpratums radās ne visai izdevušā šokolādes krēma dēļ. Līdz ar to arī fiksā fotosesija.
Šodien pabeidzām krāsot sienu. Gan jau vēlāk šur tur bildes sametīšu. Visumā sanāca skaisti.
Vēl viena labā ziņa ir, ka esmu ticis galā ar vēdera problēmām, toties britam tagad tik sākas. Viņš nezin kur ir iekūlies.
BET
viss nav tik rožaini. N piemēram e nedrīkstu ne mirkli atvilkt elpu, taču tajā pašā laikā briti var ignorēt iknedēļas dzīvokļa tīrīšanu. Pagaidām gan saglabāju pacietību. Bet vēl pāris tādi joki kā:"There is somebody living in Latvia?" vai nosaukšana mani par krievu un es varu sākt domāt par atriebību. Pacietība, pacietība, pacietība... nav jau viņi slikti, bet uz nerviem māk krist. Un vēl tas "es neko nejēdzu no turku valodas, bla bla bla" It kā mēs ar moldāvu runātu perfekti... Tā ir - britu iedomība viņus ir iegāzusi, jo viņi citas valodas skolā nav mācījušies. Pareizāk - mācījušies tikai teorētiski. Praktiski tas nav noticis. Līdz ar to šiem nav ne jausmas kā mācīties valodu. te tev nu bija vispasaules valoda angļu...
man ir drusku labāk - Ar Moldāvu varu parunāt krieviski, lai citi nesaprot, ar vienu vācieti spēju paŗmīt pāris vārdus latviski. Ar angļu valodu problēmu nav, pamazām laužos turciski un, protams, latviešu valodu neaizmirstu.
Šai dienai viss. Visu labu pagaidām
P.S. Vēlreiz sveiciens vārda dienā Aigar!
otrdiena, 2010. gada 31. augusts
otrdiena, 2010. gada 24. augusts
Iz EVS dzīvokļa iemītnieku piedzīvotā
1.Vēders vairs nestreiko. Ne pa tēmu ieroddas turku brīvprātīgais, kurš pilsētā ieradies bez īpašas vajadzības un izmanto mūs dzīvokli kā viesnīcu. Pie viena vēl ir ellīgi kaitinošs un uzvedas dīvaini. Mūsu šefs un cits čalis, kas ar viņu 6 mēnešus Polijā bija vienā EVS projektā, teica, ka viņš galvu kaut kur saspiedis. Idejai piekrītu. Piektdienas naktī 3os kaimiņš skaļi klausās mūziku uz ielas un ar draugiem danco. Atbrauc policija, visticamāk viņš nodomā, ka mēs izsaucām policiju.
2.Sestdiena. Atgriežas vēdera problēmas. 12.00-18.00. Pasākums Tirdzniecības centrā, bez kārtīgas skaņu aparatūras. iztiekam ar laptopu un tumbiņām. Visā visumā labs pasākums, bet 6 stundas ir par daudz.
3.Sestdienas nakts - briti uzsauc ballīti. Ballīte laba, bet brits nākamā dienā lietojams vien apmēram 3os.
4.Svētdiena. Turks neļauj cilvēcīgi britam pagulēt svētdienas dienā. Šķiet šam piemetusies hiperaktivitātes lēkme. Paldies cepumam, šis vakarā aiztinās. Mums viņa nepietrūkst.
5.Svētdienas nakts. Nedaudz pāri pusnaktij spēlējam kārtis un fonā klausamies mūziku. Kaimiņs atriebes vadīts izsauc policiju. Brīdī kad ierodas policija mūzika ir vispār izslēgta. Policisti jauki 2 vārdos izskaidroja kas par lietu. Kaimiņam neliels aplauziens. Kad aizbrauc policija, kaimiņš mašīnā ieslēdz mūziku, turklāt krietni vien skaļāk kā mēs.
6.Pirmdiena. Līdz 16.00 brīvi esam. Faktiski visu dienu pavadam tīrot dzīvokli. Maz ticams, ka tas kādreiz bijis tik tīrs. Nopērku zāles vēderam. 16.00 īsfilmu veidošanas kursu pirmā nodarbība, kas izvērtās gana saturīga. Vakarā samazinās problēmas ar vēderu.
7.Otrdiena. Brīvi līdz pusdienlaikam, jo ir gan īsfilmu, gan turku valodas kursi. Cerēju dabūt nodokļa naudu par telefonu, bet izrādās, ja pēc telefona iegādes palieku Turcijā vairāk kā 3 mēnešus, nodokļu naudu atpakaļ dabūt nevaru. Starp citu telefona joprojām nav. Ja šonedēļ nebūs, goda vārds pateikšu, lai iesprauž to telefonu, kur gaisma neiespīd, un atdod man naudu. Šodien filmējām īsfilmas fragmentus, kurus sāksim editēt rīt. Nedaudz izgāzos vienā daļā. Mēģinot sanāca, bet filmējot - aplauziens. Tagad nenormāli sāp kāja. Anyway video būs aplauziens, jo izskatās jau nu ļoti episki. To, kas tieši tas ir, paturēšu noslēpumā līdz video būs pabeigts.
Turku valodas stundā atklājas, ka skolotājs runā angliski, krieviski, un arābiski, bet mācībstundas laikā tikai turku valoda. Principā tā ir gana labi, jo vairāk mācamies paši.
Visu labiņu
2.Sestdiena. Atgriežas vēdera problēmas. 12.00-18.00. Pasākums Tirdzniecības centrā, bez kārtīgas skaņu aparatūras. iztiekam ar laptopu un tumbiņām. Visā visumā labs pasākums, bet 6 stundas ir par daudz.
3.Sestdienas nakts - briti uzsauc ballīti. Ballīte laba, bet brits nākamā dienā lietojams vien apmēram 3os.
4.Svētdiena. Turks neļauj cilvēcīgi britam pagulēt svētdienas dienā. Šķiet šam piemetusies hiperaktivitātes lēkme. Paldies cepumam, šis vakarā aiztinās. Mums viņa nepietrūkst.
5.Svētdienas nakts. Nedaudz pāri pusnaktij spēlējam kārtis un fonā klausamies mūziku. Kaimiņs atriebes vadīts izsauc policiju. Brīdī kad ierodas policija mūzika ir vispār izslēgta. Policisti jauki 2 vārdos izskaidroja kas par lietu. Kaimiņam neliels aplauziens. Kad aizbrauc policija, kaimiņš mašīnā ieslēdz mūziku, turklāt krietni vien skaļāk kā mēs.
6.Pirmdiena. Līdz 16.00 brīvi esam. Faktiski visu dienu pavadam tīrot dzīvokli. Maz ticams, ka tas kādreiz bijis tik tīrs. Nopērku zāles vēderam. 16.00 īsfilmu veidošanas kursu pirmā nodarbība, kas izvērtās gana saturīga. Vakarā samazinās problēmas ar vēderu.
7.Otrdiena. Brīvi līdz pusdienlaikam, jo ir gan īsfilmu, gan turku valodas kursi. Cerēju dabūt nodokļa naudu par telefonu, bet izrādās, ja pēc telefona iegādes palieku Turcijā vairāk kā 3 mēnešus, nodokļu naudu atpakaļ dabūt nevaru. Starp citu telefona joprojām nav. Ja šonedēļ nebūs, goda vārds pateikšu, lai iesprauž to telefonu, kur gaisma neiespīd, un atdod man naudu. Šodien filmējām īsfilmas fragmentus, kurus sāksim editēt rīt. Nedaudz izgāzos vienā daļā. Mēģinot sanāca, bet filmējot - aplauziens. Tagad nenormāli sāp kāja. Anyway video būs aplauziens, jo izskatās jau nu ļoti episki. To, kas tieši tas ir, paturēšu noslēpumā līdz video būs pabeigts.
Turku valodas stundā atklājas, ka skolotājs runā angliski, krieviski, un arābiski, bet mācībstundas laikā tikai turku valoda. Principā tā ir gana labi, jo vairāk mācamies paši.
Visu labiņu
otrdiena, 2010. gada 17. augusts
Brr vēdergraizes
Kā es varu raksturot pēdējās 2 dienas? Pamatīgas vēdergraizes. Ceru, ka rīt beigsies....
trešdiena, 2010. gada 11. augusts
Melnie taustiņi, baltie taustiņi un vāks...
...apmēram tā varētu raksturot pēdējās 24 stundās piedzīvoto.
Nu pirmām kārtām jau jāpiemin emocionālais pacēlums, ko sniedza pirmā satikšanās ar visiem letiņiem. Meitenes - burvīgas, Mārcis - vienkārši unikums, kurš ne reizi vien lika ne vien ārēji pasmaidīt, bet pat iekšēji un ārēji smieties.
Melnais taustiņš - restorāns, kurā nenormālās cenas un 3 viesmīļi stāv pie mūsu galdiņa un blenž kā uz kaujamu lopu. Protams, līdz ko apsēdāmies, jau salika šķīvjus un glāzes - respektīvi cerēja, ka baigi ēdīsim. Ko mēs darījām? Paņēmām katrs pa tējiņai un zodām nost. Protams nebijām cūcīgi - dzeramnaudu atstājām (apmēram 50 kurušus naturālā sīcenē).
Tālākie piedzīvojumi? Nopirkām pa aliņam un pasēdējām parkā. Mājās gāju ļoti ļoti labā noskaņojumā.
No rīta no Antālijas pārradās meitenes, tiesa, rīt naktī jau kāpj lidmašīnā un pamet mūs pavisam. Žēl jau būs, bet pārdzīvosim. Turklāt Natālija atteicās nofotogrāfēties par prieku Aivaram :(
Un tagad vāks - sākot darbu sēdos uz krēsla, bet viens čalis parāva to nost. Apsēdos uz zemes, sasitu astes kaulu tik pamatīgi, ka vēl tagad katrs solis sagādā neizturamas sāpes. Tik un tā ceru, ka rīt jutīšos labāk.
No citām lietām caru pieminēt, ka ir sācies ramazāns. Nezinu personīgi nevienu turku, kurš visu dienu nebūtu badojies. Tāpat arī parks šodien bija tik tukšs kā nebiju redzējis...
Visu labiņu
Nu pirmām kārtām jau jāpiemin emocionālais pacēlums, ko sniedza pirmā satikšanās ar visiem letiņiem. Meitenes - burvīgas, Mārcis - vienkārši unikums, kurš ne reizi vien lika ne vien ārēji pasmaidīt, bet pat iekšēji un ārēji smieties.
Melnais taustiņš - restorāns, kurā nenormālās cenas un 3 viesmīļi stāv pie mūsu galdiņa un blenž kā uz kaujamu lopu. Protams, līdz ko apsēdāmies, jau salika šķīvjus un glāzes - respektīvi cerēja, ka baigi ēdīsim. Ko mēs darījām? Paņēmām katrs pa tējiņai un zodām nost. Protams nebijām cūcīgi - dzeramnaudu atstājām (apmēram 50 kurušus naturālā sīcenē).
Tālākie piedzīvojumi? Nopirkām pa aliņam un pasēdējām parkā. Mājās gāju ļoti ļoti labā noskaņojumā.
No rīta no Antālijas pārradās meitenes, tiesa, rīt naktī jau kāpj lidmašīnā un pamet mūs pavisam. Žēl jau būs, bet pārdzīvosim. Turklāt Natālija atteicās nofotogrāfēties par prieku Aivaram :(
Un tagad vāks - sākot darbu sēdos uz krēsla, bet viens čalis parāva to nost. Apsēdos uz zemes, sasitu astes kaulu tik pamatīgi, ka vēl tagad katrs solis sagādā neizturamas sāpes. Tik un tā ceru, ka rīt jutīšos labāk.
No citām lietām caru pieminēt, ka ir sācies ramazāns. Nezinu personīgi nevienu turku, kurš visu dienu nebūtu badojies. Tāpat arī parks šodien bija tik tukšs kā nebiju redzējis...
Visu labiņu
otrdiena, 2010. gada 10. augusts
Veiksmes sarkastiskais smaids
Šodiena man paliks atmiņā kā kārtējā diena, kad neko nedaram.
Nu ok - tik traki nav. Visu dienu aizņēma braukāšana uz banku un ņemšanās telefona sakarā.
Sākšu no sākuma. No rīta dev'mies uz banku atvērt kontu, jo vakar viņi solīja, ka rīta pusē jau varēs. Nevarēja. Načās piekāpt pēcpusdienā... Šī izbrauciena laikā iegādāju arī turku telefona karti un telefonu par apmēram 40 latiem. Lirās viss izmaksāja 130, ka ir apmēram 50 vai nedaudz mazāk. Laimīgs atgriezos organizācijā, kur konstatēju, ka telefons nav ieslēdzams. Iedevām tam iesauku "EMO", jo viņš nevēlējās dzīvot.
Uz Pusdienlaiku nolēmu atstāt telefonu lādēties un devāmies uz Universitāti beidzot satikt savu mentori. Visādā ziņā ar Moldāvu puisi bijām patīkami pārsteigti, jo viņa izrādījās lōti jauks cilvēks ar kuru sarunas raisās bez problēmām. Vēl viens sīkums - viņa uzspieda mums paēst pusdienas uz viņas rēķina.
Atgriezies organizācijā secināju, ka EMO saglabājis savu stilu. Tā nu devāmies atpakaļ uz veikalu. Izrādījās problēma ir baterijā. Pēc nelielas braukāšanas no Nokia servisa uz veikalu atdevām manu telefonu servisā. Iespējams tas šobrīd jau ir ceļā uz Stambulu...
Par manu un Moldāva sarunu valodu brīzīem, kad turki mūs nokaitina ar turku valodu, nelietojot angļu, kļuvusi krievu. Es saprotu labi, viņš runā perfekti, es lauzītā krievu valodā varu atbildēt un turki ir neizpratnē. Efekts panākts.
Un tagad labās ziņas. Šovakar satiekamies pilsētā esošie letiņu brīvprātīgie. Ņemot vērā to, cik daudz man nozīmē dzirdēt latviešu valodu, ir sācies baigais pacēlums.
Nobeigumā pagaidām populārākā dziesma dzīvoklī.
Nu ok - tik traki nav. Visu dienu aizņēma braukāšana uz banku un ņemšanās telefona sakarā.
Sākšu no sākuma. No rīta dev'mies uz banku atvērt kontu, jo vakar viņi solīja, ka rīta pusē jau varēs. Nevarēja. Načās piekāpt pēcpusdienā... Šī izbrauciena laikā iegādāju arī turku telefona karti un telefonu par apmēram 40 latiem. Lirās viss izmaksāja 130, ka ir apmēram 50 vai nedaudz mazāk. Laimīgs atgriezos organizācijā, kur konstatēju, ka telefons nav ieslēdzams. Iedevām tam iesauku "EMO", jo viņš nevēlējās dzīvot.
Uz Pusdienlaiku nolēmu atstāt telefonu lādēties un devāmies uz Universitāti beidzot satikt savu mentori. Visādā ziņā ar Moldāvu puisi bijām patīkami pārsteigti, jo viņa izrādījās lōti jauks cilvēks ar kuru sarunas raisās bez problēmām. Vēl viens sīkums - viņa uzspieda mums paēst pusdienas uz viņas rēķina.
Atgriezies organizācijā secināju, ka EMO saglabājis savu stilu. Tā nu devāmies atpakaļ uz veikalu. Izrādījās problēma ir baterijā. Pēc nelielas braukāšanas no Nokia servisa uz veikalu atdevām manu telefonu servisā. Iespējams tas šobrīd jau ir ceļā uz Stambulu...
Par manu un Moldāva sarunu valodu brīzīem, kad turki mūs nokaitina ar turku valodu, nelietojot angļu, kļuvusi krievu. Es saprotu labi, viņš runā perfekti, es lauzītā krievu valodā varu atbildēt un turki ir neizpratnē. Efekts panākts.
Un tagad labās ziņas. Šovakar satiekamies pilsētā esošie letiņu brīvprātīgie. Ņemot vērā to, cik daudz man nozīmē dzirdēt latviešu valodu, ir sācies baigais pacēlums.
Nobeigumā pagaidām populārākā dziesma dzīvoklī.
pirmdiena, 2010. gada 9. augusts
They no speak Americano
Iedomājieties profesionālu skolotāju. Tādas valodas skolotāju, kuru tu nezini. tagad iedomājies, ka viņš tev mača runājot tikai tajā valodā un padomā cik daudz tu saprastu...
Padomāji? Tā labi padomāji?
Tagad padomā kā man, sasodīts, bija, kad tas bija jāiztur 2 ar pusi stundas. Mans turku valodas profesionālais skolotājs nerunā angliski. Pārspējat šito...
Starp citu, apmēram puastoņos (t.i. mirkli pirms kārtējā lūgšanu cikla) mūsu skolotājs pazuda un atgriezās tikai pēc tā.
Sakiet ko gribat - tik dīvaina mācīšana manā dzīvē vēl nebija pieredzēta...
Pie viena vēl Ramadans (Ramazans?) sākas parīt. Dzirdēju, ka tajā laikā slēdzot mazos pārtikas veikaliņus. Ja tā - man zieps lielas, jo tur ir vislētākā paika.
Un vēl - ar savu satiksmes īsfilmu pieteiksimies konkursā ar vilinošām balvām - 7.5 taukšķi eiro, 5 tūkstoši un 2,5. Smuks piķis, bet vajag kaut ko ellīgi oriģinālu...
Rītdiena solas būt interesanta - pēc darba dodos uz vietējo teātri. Īsti nezinu - profesionālu, amatieru vai pusprofesionālu. Vai arī to cik lielu. Anyway doma tāda, ka iespējams dabūšu nelielu lomu :) Turiet īkšķus.
Visu labiņu
Padomāji? Tā labi padomāji?
Tagad padomā kā man, sasodīts, bija, kad tas bija jāiztur 2 ar pusi stundas. Mans turku valodas profesionālais skolotājs nerunā angliski. Pārspējat šito...
Starp citu, apmēram puastoņos (t.i. mirkli pirms kārtējā lūgšanu cikla) mūsu skolotājs pazuda un atgriezās tikai pēc tā.
Sakiet ko gribat - tik dīvaina mācīšana manā dzīvē vēl nebija pieredzēta...
Pie viena vēl Ramadans (Ramazans?) sākas parīt. Dzirdēju, ka tajā laikā slēdzot mazos pārtikas veikaliņus. Ja tā - man zieps lielas, jo tur ir vislētākā paika.
Un vēl - ar savu satiksmes īsfilmu pieteiksimies konkursā ar vilinošām balvām - 7.5 taukšķi eiro, 5 tūkstoši un 2,5. Smuks piķis, bet vajag kaut ko ellīgi oriģinālu...
Rītdiena solas būt interesanta - pēc darba dodos uz vietējo teātri. Īsti nezinu - profesionālu, amatieru vai pusprofesionālu. Vai arī to cik lielu. Anyway doma tāda, ka iespējams dabūšu nelielu lomu :) Turiet īkšķus.
Visu labiņu
Finansiālā krīze
Brr, nezinu, kas mani dīdīja, bet gulēt aizgāju vien 3os naktī. Sanko parkā veiksmīgi atradu meksikāņu ēstuvi un pasūtīju... Hamburgeru. Nu un? Man garšo! Tagad neliels nogurums un abloms, jo solīta bija brīvdiena, bet tāpat strādājam. Turklāt vakarā arī pirmā stunda turku valodā (2.5h garumā).
Un vēl 150 liras jau notriektas + 20 eiriki kas bija līdz. Palikušas 50 liras, 30 lati bankā un 85 eiro kabatas naudas, kurus vēl neesmu saņēmis. Esmu izlēmis nopirkt telefonu par 100 lirām priekš turku kartes. karte maksās vēl 28 liras... Baigākais bankrots briest.
Kāpēc tādi tēriņi? Dzīvoklī nebija daudz svarīgu lietu kā piemēram kafijas (tas vien ir 10 liras), bēdīgi ar krūzēm un glāzēm. Plus braukts arī izbraucienos un tā tā nauda aizgāja. un vēl tak bija viskaut kas jāpērk nacionālajam vakaram. Tajā dienā 50 liras aizgāja. Tomēr rosolīts, (sastāvadaļas jāpērk lielveikalā, kas nav tā lētākā vieta) medus (12 liras).
Līdz ko saņemšu kabatas naudu daļu atlikšu pie pusdienu naudas. Principā pirmais mēnesis visgrūtākais naudas ziņā, jo ir daudz visādu blakus izdevumu, kas nepieciešami lai normāli iedzīvotos.
Un tagad labākā ziņa - manā pilsētā ir ne vien 1 Latvijas brīvprātīgā, bet veselas 3, turklāt visas dzīvo ne visai tālu no mums. 2, ja nemaldos, te būs vēl 2 mēnešus, un viena - vēl 11. Vai nav jauki?
Un vēl 150 liras jau notriektas + 20 eiriki kas bija līdz. Palikušas 50 liras, 30 lati bankā un 85 eiro kabatas naudas, kurus vēl neesmu saņēmis. Esmu izlēmis nopirkt telefonu par 100 lirām priekš turku kartes. karte maksās vēl 28 liras... Baigākais bankrots briest.
Kāpēc tādi tēriņi? Dzīvoklī nebija daudz svarīgu lietu kā piemēram kafijas (tas vien ir 10 liras), bēdīgi ar krūzēm un glāzēm. Plus braukts arī izbraucienos un tā tā nauda aizgāja. un vēl tak bija viskaut kas jāpērk nacionālajam vakaram. Tajā dienā 50 liras aizgāja. Tomēr rosolīts, (sastāvadaļas jāpērk lielveikalā, kas nav tā lētākā vieta) medus (12 liras).
Līdz ko saņemšu kabatas naudu daļu atlikšu pie pusdienu naudas. Principā pirmais mēnesis visgrūtākais naudas ziņā, jo ir daudz visādu blakus izdevumu, kas nepieciešami lai normāli iedzīvotos.
Un tagad labākā ziņa - manā pilsētā ir ne vien 1 Latvijas brīvprātīgā, bet veselas 3, turklāt visas dzīvo ne visai tālu no mums. 2, ja nemaldos, te būs vēl 2 mēnešus, un viena - vēl 11. Vai nav jauki?
svētdiena, 2010. gada 8. augusts
Svētdienas lūziens
Nu ko - aizvadīta pirmā nedēļa šajā Turcijas pilsētā. iespaidu gana daudz un rakstīts ar krietni.
Ir svētdiena. Izbaudīju iespēju beidzot pagulēt līdz 12iem, jo šī nakts jau bija ciešama (karstuma ziņā).
BET... negribu viau diwnu pavadīt mājās. Dzīvoklī klusums, jo polietes uz 5 dienām mūs pametušas. Gribas kaut ko darīt. Iziet trokšņainajā ārpasaulē. Pie vella - satik beidzot savu mentori.
Eh, laikam tomēr jāsāk ar pusdienu paēšanu
P.S. Tikko konstatēju, ka ar manu Ltvijas numuru es nevaru pizvanīt uz Turcijas numuru. Nu gan ir bēdīgi =/
Ir svētdiena. Izbaudīju iespēju beidzot pagulēt līdz 12iem, jo šī nakts jau bija ciešama (karstuma ziņā).
BET... negribu viau diwnu pavadīt mājās. Dzīvoklī klusums, jo polietes uz 5 dienām mūs pametušas. Gribas kaut ko darīt. Iziet trokšņainajā ārpasaulē. Pie vella - satik beidzot savu mentori.
Eh, laikam tomēr jāsāk ar pusdienu paēšanu
P.S. Tikko konstatēju, ka ar manu Ltvijas numuru es nevaru pizvanīt uz Turcijas numuru. Nu gan ir bēdīgi =/
Cik gan maz vajag pilnai laimei
Ja man kāds teiktu, ka tam, lai es justos ellīgi laimīgs, pietiks vien ar trijiem itkā sīkumiem, es neticētu.
Bet tā nu tas ir... Varētu gandrīz teikt:"3 lietas man zāļu skapītī stāv..."
Pirmkārt - beidzot latviešu valoda šajā svešajā malā. Savos zaļajos krekliņus rosamies, redzu, ka Artioms stāsta pēc skata Eiropeiskām meitenēm par mūsu projektu. Pēkšņi dzirdu, ka viena no meitenēm izrunā vārdu Latvija. Es tā apjuku, ka vienīgais ko spēju pateikt bija:"čau, es arī esmu no Latvijas". Vismaz tai jaukajai meitenei sejā parādījās smaids.
Otra lieta - vakar, stāvot aplī, turot virs galvas attēlu un aicinot cilvēkus lietot drošības jostas, manī parādījās tā sajūta, ka varbūt esmu paveicis ko labu. Galu galā šai pasaulē jau tā ir pārāk daudz skumju, tāpēc labāk, lai vairojas prieks.
Trešā lieta - es beidzot rakstu ar garumzīmēm. Kādēļ tāds prieks? Jo es IENĪSTU translitu.
Nu ko veiksmīgi esmu veicis pirmo ierakstu blogspotā tā, ka jāgaida nākamais ^^
Visu labu
Bet tā nu tas ir... Varētu gandrīz teikt:"3 lietas man zāļu skapītī stāv..."
Pirmkārt - beidzot latviešu valoda šajā svešajā malā. Savos zaļajos krekliņus rosamies, redzu, ka Artioms stāsta pēc skata Eiropeiskām meitenēm par mūsu projektu. Pēkšņi dzirdu, ka viena no meitenēm izrunā vārdu Latvija. Es tā apjuku, ka vienīgais ko spēju pateikt bija:"čau, es arī esmu no Latvijas". Vismaz tai jaukajai meitenei sejā parādījās smaids.
Otra lieta - vakar, stāvot aplī, turot virs galvas attēlu un aicinot cilvēkus lietot drošības jostas, manī parādījās tā sajūta, ka varbūt esmu paveicis ko labu. Galu galā šai pasaulē jau tā ir pārāk daudz skumju, tāpēc labāk, lai vairojas prieks.
Trešā lieta - es beidzot rakstu ar garumzīmēm. Kādēļ tāds prieks? Jo es IENĪSTU translitu.
Nu ko veiksmīgi esmu veicis pirmo ierakstu blogspotā tā, ka jāgaida nākamais ^^
Visu labu
Abonēt:
Ziņas (Atom)