svētdiena, 2010. gada 8. augusts

Cik gan maz vajag pilnai laimei

Ja man kāds teiktu, ka tam, lai es justos ellīgi laimīgs, pietiks vien ar trijiem itkā sīkumiem, es neticētu.
Bet tā nu tas ir... Varētu gandrīz teikt:"3 lietas man zāļu skapītī stāv..."
Pirmkārt - beidzot latviešu valoda šajā svešajā malā. Savos zaļajos krekliņus rosamies, redzu, ka Artioms stāsta pēc  skata Eiropeiskām meitenēm par mūsu projektu. Pēkšņi dzirdu, ka viena no meitenēm izrunā vārdu Latvija. Es tā apjuku, ka vienīgais ko spēju pateikt bija:"čau, es arī esmu no Latvijas". Vismaz tai jaukajai meitenei sejā parādījās smaids.
Otra lieta - vakar, stāvot aplī, turot virs galvas attēlu un aicinot cilvēkus lietot drošības jostas, manī parādījās tā sajūta, ka varbūt esmu paveicis ko labu. Galu galā šai pasaulē jau tā ir pārāk daudz skumju, tāpēc labāk, lai vairojas prieks.
Trešā lieta - es beidzot rakstu ar garumzīmēm. Kādēļ tāds prieks? Jo es IENĪSTU translitu.

Nu ko veiksmīgi esmu veicis pirmo ierakstu blogspotā tā, ka  jāgaida nākamais ^^

Visu labu

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru